Teksta izmērs A A A

Jaunumi

Dr. Fritz Kristberga sprediķis laju vadītiem dievkalpojumiem 19. aprīlī – Lieldienu laika 3. svētdienā.

iesūtīts: 04.05.2015
LELBA’s Pārvaldes priekšnieks prāvests Gunārs Lazdiņš ir lūdzis LELBA’s teoloģijas nozares vadītājam prāvestam un Toronto Sv. Jāņa draudzes mācītājam Dr. Fritz Kristbergam uzrakstīt sprediķi laju vadītiem dievkalpojumiem 19. aprīlī – Lieldienu laika 3. svētdienā.

“Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim.” 
(Jāņa 1. vēstule 3:2)

Šodien iesākas jauns posms mūsu Latvijas ev.-lut.baznīcas ārpus Latvijas vēsturē.  Tiek konsekrēta jauna garīga vadība – archibīskape Lauma Zušēvica – pirmā sieviete šajā atbildīgajā amatā. Svinīgā dievkalpojumā Milwaukee mūsu baznīca un tauta slavē Dievu ar dziesmām un ar Viņa vārdu, ar Kristus klātieni dievgalda sakramenta maizē un vīnā, un arī  izlūdzam Svētā Gara vadību Laumai un mums visiem nākotnē.  Mēs arī sirsnīgi pateicamies iepriekšējam archibīskapam Elmāram Ernstam Rozītim  par viņa izcilo divdesmit-viena gada vadību!

Mūsu domās un lūgšanās būsim visi kopā kā viena baznīca, kur vien mēs atrodamies plašajā pasaulē – vienoti domās, lūgšanās un cerībās par mūsu Latvijas Baznīcu - gan ārpus Latvijas, gan arī Latvijā. 
Kāda būs mūsu nākotne? Ko Dievs sagaida no mums un no archibīskapes Laumas? Kādi tēli par baznīcu veidos un vadīs mūsu kopīgo darbu?  Kā rakstīts Jāņa 1. vēstulē: “Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim.”

Jaunajā Derībā ir daudz tēlu un līdzību, kuras cenšas baznīcai un ticīgajiem rādīt, kas mēs esam un kas būsim.  Ganāmpulks, zemes sāls, pasaules gaisma, pilsēta kalna galā, laiva un māja ir tikai daži no šiem tēliem, kurus Jēzus un mācekļi lietoja, lai izteiktu ticīgo kopienas būtību, kopdzīves veidu un tapšanas virzienu.

Gribu šajā nozīmīgajā dienā mūsu baznīcas vēsturē padomāt par citu tēlu, citu metaforu par mūsu baznīcu, par tās nākotni un par mūsu kopdzīvi kā Dieva ļaudīm. Šis tēls ir ceļu krustojums. 

Pirmie kristieši arī saprata savu dzīvi kā ceļu.  Patiesi, viņi Kristus mācību sauca par “ceļu” un sevi nosauca par “ceļa cilvēkiem” – tiem, kas iet pa Kristus rādīto dzīves ceļu. Un ceļš, protams, ir metafora, ko bieži sastopam literatūrā un mākslā, lai simbolizētu cilvēku dzīvi un centienus meklēt dzīves virzienus.

Bet gribu runāt par ceļu krustojumu, jo mūsu baznīca šodien ir nostājusies krustceļā: pieminam pagātnes tekas, ievērojam kultūru un ticības straumes no dažādiem virzieniem un skatāmies uz priekšu, kur jaunais ceļš mūs vedīs.

Krustceļš, kas man prātā, ir īsts satiksmes ceļu krustojums.  Tas atrodas Toronto, skaisti nosauktās Rosedale Valley Road  un tikpat bukoliski nosauktās Park Road krustojumā. Šis, kā daudzi citi ceļa krustojumi, ir bez satiksmes signāliem, bet ir 4-virzienu STOP.   Ir droši vien līdzīgi 4-virzienu STOP ceļa krustojumi arī jūsu pilsētās.

Vismaz divas reizes dienā, rīta un pēcpusdienas rush-hour satiksmē, automašīnu rindas pie katra no šī krustojuma četru ceļu stūriem ir garas. Un turklāt nāk labs skaits kājinieku, kuri izbauda šī rajona mežus un parkus. Tomēr, kaut gan esmu pats diezgan regulāri tur braucis, 30 gadu laikā neesmu tur redzējis nevienu nelaimes gaidījumu! 

Šis krustojums un tas, kā visi šī krustojuma satiksmes dalībnieki sadarbojas un sadzīvo cits ar citu, ir labs tēls baznīcas kopdzīvei.

Vispirms, piebraucot tieši krustojumā, katram motoristam ir jaievēro citi satiksmes dalībnieki un jāievēro satiksmes noteikumi.  Tā šajā krustojumā visi kā labi un pieklājīgi kanādieši seko likumam, un katrs pēc kārtas pretēji pulksteņa virzienam gaida savu kārtu, lai izbrauktu cauri krustojumam.  Ja nākamais pēc kārtas kavējas vai neievēro savu kārtu, tad citi pieklājīgi dos mājienu, lai tas taču ietu uz priekšu, pat pacietīgi gaidot, lai tas notiktu. Visus šos gadus neesmu dzirdējis, ka kāds nepacietībā pūstu savu auto tauri (šī taču ir Toronto, nevis New York, nedz arī Chicago!). Tā satiksme mierīgi un droši iet uz priekšu! Katrs, atzīstot kopīgu kārtību, katrs, atzīstot citus, katrs, rādot pacietību un laipnību, katrs, uzņemoties atbildību par kopīgo labklājību un drošību.

Iedomājieties, kas tur notiktu, ja visi (vai pat daži!) rīkotos citādāk – ja neievērotu kopīgo labklājību, ja neievērotu citu cilvēku, ja liktu tikai savu steigu pirmajā vietā, ja būtu vienaldzīgi par citiem!  Būtu pilnīgs haoss!  Būtu nedrošība, bailes, ievainojumi vai pat briesmīgākas sekas!

Tāpēc šis krustojums un tā dinamika ir labs tēls baznīcas dzīvei – it sevišķi mūsu baznīcai ārpus Latvijas.  Mēs dzīvojam dažādās zemēs, ļoti atškirīgās politiskās un kulturālās vidēs, sadarbojamies ar dažādām baznīcu tradīcijām un konfesijām un esam no tām (arī gribot vai ne!) ietekmēti ar visiem šiem laicīgajiem un garīgajiem iespaidiem. Tāpēc ir nepieciešams ievērot, respektēt un sadarboties citam ar citu, kaut gan esam daudzos veidos atšķirīgi.  Ir dažreiz jāpadodas citam, jādot citam laiku, jādod mājiens, jādod citam cieņa. 

Apustulis Pāvils vairākas reizes mums atgādina par baznīcas sadzīves un ticīgo saimes daudzpusīgumu un dažādību. Vēstulē romiešiem, piemēram, 12. nodaļā viņš norāda:
“...kā mūsu miesai ir daudz locekļu, bet ne visiem locekļiem ir viens un tas pats uzdevums, 5 tā arī mēs, daudzi kopā, esam viena miesa Kristū, bet atsevišķi esam cits cita locekļi. 6   Un mums pēc mums dotās žēlastības ir dažādas dāvanas, un, ja kādam dota pravietošanas dāvana, lai tā izpaužas saskaņā ar ticību, 7 ja kādam ir kalpošanas dāvana, lai tā izpaužas kalpošanā, ja mācīšanas dāvana – mācīšanā; 8 ja kāds ir pamudinātājs, lai pamudina; kas dalās ar citiem, lai dara to dāsni; kas vada citus, lai dara to atbildīgi; kas dara žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku.” (12:4-8)

Viņš turpina un atgādina - kaut arī esam atšķirīgi daudzos veidos, mēs esam tomēr atbildīgi cits par citu:
„9 Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota, nīstiet ļauno, pieķerieties tam, kas labs. 10 Savstarpējā mīlestībā esiet sirsnīgi, izrādiet cits citam vislielāko cieņu. 11 Gara dedzībā un kalpošanā Kungam nemitējieties būt uzcītīgi, 12 priecādamies cerībā, izturēdami ciešanās, pastāvēdami lūgšanās. 13 Esiet izpalīdzīgi svētajiem viņu vajadzībās, tiecieties būt viesmīlīgi! 14   Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! 15 Priecājieties līdz ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud! 16   Izturieties vienādi cits pret citu, nedzenieties pēc augsta goda, bet saejieties ar zemajiem; neesiet pašgudri! 17 Neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu, bet pūlieties darīt labu visu cilvēku priekšā. 18 Cik iespējams, no savas puses turiet mieru ar visiem cilvēkiem.”

Šī sadzīve, kuras iezīmes ir savstarpēja cieņa un mīlestība, ir pamatota mūsu vienotībā Kristū, kā apustulis saka: „Mēs, daudzi kopā, esam viena miesa Kristū!” (12:5).  Tas ir Baznīcas centrs, un tas ir tas, kas mūs patiesi vieno! Mēs šo vienotību Kristū un viņa misijā varam izpildīt ļoti dažādi – kā vien Svētais Gars katram dod iespēju un iedvesmu to darīt!  Bet pašā centrā ir Kristus – viņa mīlestība, grēku piedošana un augšāmceltā jaunā dzīve, kurā mēs dzīvojam.

Katrs kristietis, katra kristīgā draudze un baznīca, protams, ikdienā stāv dzīves krustceļā. Katram cilvēkam katru dienu ir jāatzīst, no kurienes viņš ir nācis, jāievēro tagadnes kultūra un dzīves visvirzienu straumes un arī jātur acis, vērstas uz priekšā esošo ceļu.

Ir tieši tā, kā rakstīts Jāņa pirmajā vēstulē: “Mīļotie, tagad mēs esam Dieva bērni, un vēl nav atklājies, kas mēs būsim.”  Ticībā zinām, ka esam Dieva bērni, bet arī zinām, ka esam arvien ceļā, arvien ceļojam uz to, kas būsim.  Un tas gala mērķis mums vēl nav atklājies. Bet tomēr zinām, ka mums šo ceļu būs kopīgi jāiet, šķērsojot vairākus krustceļus.

Šodien mēs visi kopā esam mūsu Baznīcas vēsturiskajā  krustceļā un stāvam roku rokā cits ar citu, vienoti lūgšanā, cerībā un mīlestībā pāri telpai un laikam,  un stāvam roku rokā ar mūsu archibīskapi Laumu.  Mēs pieminam svētītos pagātnes ceļus, mēs skatāmies uz tagadnes dzīves iespēju straumēm un gatavojamies droši iet tālāk, vadīti  Dieva mīlestībā, drošināti Jēzus Kristus žēlastībā un iepriecināti Svētā Gara sadraudzībā. Āmen.


Prāv. emer. Dr. Fritz Kristbergs

« atpakaļ
Latviešu evaņģēliski luteriskā baznīca Amerikā © 2014.
Visas tiesības paturētas.
Izgatavoja GlobalWEB *