Porvo līguma baznīcu pārstāvju tikšanās Portugālē
Aizvadītajā nedēļā, 10. un 11. oktobrī Portugāles pilsētā Porto notika Porvo līguma baznīcu līderu konsultāciju grupas sanāksme un teoloģiska konference “Baznīcas balss publiskajā telpā”.
Tajā piedalījās 14 Eiropas valstu anglikāņu un luterāņu baznīcu līderi un pārstāvji, tostarp Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) pārstāvji – prāvests Andris Abakuks, Rūta Abakuks no Lielbritānijas un Inguna Mieze no Kristus Apvienotās luterāņu draudzes Īrijā.
[...]Pirmajā dienā rīta pusē satikās un aktualitātes pārrunāja Porvo kontaktgrupas locekļi, bet jau pēcpusdienā visi dalībnieki satikās pirmajā darba sesijā, kuras tēma bija “Baznīcas balss publiskajā telpā”. Vispirms par šo jautājumu tika uzklausīts Īrijas anglikāņu baznīcas Dublin & Glendalough diocēzes arhibīskaps Michael Jackson, kura uzstāšanās apakšvirsraksts bija “Vai sekulārisms ir apjucis draugs vai aktīvs ienaidnieks?” Pēc tam tēma un izskanējušais viedoklis tika apspriesti darba grupās, aktīvās diskusijās meklējot atbildes uz arhibīskapa uzdoto jautājumu.
Otrajā darba sesijā tika uzklausīta un apspriesta Church of England digitālo komunikāciju grupas vadītāja Adrian Harris prezentācija “Digitālais evaņģēlisms”, kurā viņš dalījās pieredzē par jaunāko tehnoloģiju izmantošanu baznīcas dzīvē.
Otrajā konferences dienā dalībnieki četrās darba sesijās uzklausīja vairākus runātājus un apsprieda dažādas tēmas:
• “Vai luterāņiem jāiziet publiskajā telpā?”- Zviedrijas luterāņu baznīcas mācītāja Dr. Cristina Grenholm;
• “Baznīca un publiskā teoloģija plurālisma un polarizācijas laikā” – Dr. Sven Thore Kloster, Norvēģijas luterāņu baznīcas mācītājs;
• Paneļdiskusija “Pārdomas par Eiropas attiecībām, fokusējoties uz Brexit” – piedalījās Skotijas, Velsas un Anglijas anglikāņu baznīcu pārstāvji;
• “Fokuss uz Portugāli” – portugāļu žurnālists Antonio Marujo;
• “Klimata izmaiņas” – Somijas luterāņu baznīcas mācītājs Tomi Karttunen.
Konferences gaitā lekcijas un diskusijas mijās ar pārdomu un miera brīžiem dievkalpojumā un rīta un vakara lūgšanās, bet noslēguma vakarā tās dalībniekiem bija iespēja apmeklēt vietējo draudzi, iepazīt tās cilvēkus, dzirdēt portugāļu tradicionālās dziesmas un iepazīties ar portugāļu divpadsmit stīgu ģitāru, kā arī baudīt tradicionālos ēdienus un, protams, nogaršot šeit radīto portvīnu.
Ikviens no dalībniekiem mājup devās garīgi stiprināts, guvis izpratni par baznīcu kopīgām problēmām un mērķiem, iepazinis dažādus cilvēkus un Portugāli un, iespējams, ieguvis jaunus draugus.
Kas ir Porvo vienošanās?
Somijas pilsētā Porvo 1992. gadā tika noslēgts līgums, kas paredz kopību starp anglikāņu un luterāņu baznīcām Eiropā. Tas nozīmē, ka vienas konfesijas cilvēki var piedalīties otras konfesijas dievkalpojumos, iet pie dievgalda, saņemt svētos sakramentus u.tml.
Porvo kopību veido baznīcas, kas ir parakstījušas vienošanos, lai “dalītu kopīgu dzīvi misijā un dievkalpojumā”. Šīs baznīcas vienojas par atsevišķiem būtiskiem jautājumiem, taču katra saglabā savu identitāti. Kopš Porvo kopības nodibināšanas Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca (LELB) tajā atrodas novērotāja statusā. LELBāL līgumu par pievienošanos tai parakstīja 2014. gadā.
Foto no I.Miezes personīgā arhīva
Publicēts 15|10|2019
Inguna Mieze
Baltijas ceļam 30
Pirms 30. gadiem un dienā, kad Dieva roka bija klāt Baltijas ceļā
un uzklausīja mūsu lūgšanas!
“Tā Kunga roka nebūt nav par īsu, lai Tā nevarētu palīdzēt,
un Viņa auss nav aizkritusi, ka tā nevarētu dzirdēt! ” (Jesajas gr. 59:1)
Vai Dieva roka nebija manāma to vidū, kas 23. augustā Latvijā sadevās rokās un izveidoja Baltijas ceļu? Vai Viņš nebija sajūtams arī mūsu vidū, kad pirms 30 gadiem, 23. augustā, Gaŗezera vasaras nometnes Kronvalda zālē pulcējās 3x3 dalībnieki ar rūpju pilnām sirdīm, lai lūgtu par Latviju. Toreiz jau neviens nezināja, ka Baltijas ceļš izdosies bez konfrontācijas!
[...]Toreiz, bija ļoti grūti sazināties ar dzimtenes ļaudīm. Tie, kam bija jebkādi kontakti darīja visu, ko varēja, lai iegūtu informāciju un to tad tālāk izplatītu gan mums Gaŗezerā, gan plašā pasaulē! Katrs latvietis gribēja visus informēt, ka ap divi miljonu baltieši bija rokās sadevušies izveidojot Baltijas ceļu no Tallinas caur Latviju līdz Lietuvas galvas pilsētai Viļņai! Gandrīz vai tieši vidū ir Rīga! No Tallinas līdz Rīgai ir 309 kilometru, no Rīgas līdz Viļņai 298! Bet vēl aiz šīm valstīm ceļš turpinājās, tālu robežām, kur mēs sadevušies rokās, lūdzam līdz ar tautu, nesaredzamā vienotības ceļā.
Ir pagājuši 30. gadi. Toreiz nebūtu varējusi iedomāties, ka šogad, skaistā vasaras rītā kopā ar Gaŗezera vidusskolniekiem un skolotājiem lielā sporta laukumā veidojot savu “Baltijas ceļu”, blakus man stāvētu vēstures skolotāja no Latvijas, Ina Šulce, kas bija bijusi Baltijas ceļa dalībniece. Viņa gadiem ik vasaru dodas pie mums, lai mācītu jauniešus. Lūdzu viņai dalīties ar savām atmiņām par to dienu. Šis viņas stāsts:
“Tas bija tik sen, bet ir lietas, kuras neaizmirstas. Mūsu novadam bija paredzēta vieta pie Lodes, kad tur aizbraucām, nebija, kur stāvēt, tik daudz bija cilvēku. Braucām uz Rīgas pusi, tas bija vienreizēji redzēt, kā cilvēki viens pie otra stāvēja un sejās atspoguļojās lepnuma sajūta, ka mēs to varam izdarīt, būt vienoti. Mēs aizbraucām līdz vietai, kur Cēsu ceļš saiet kopā ar Pleskavas šoseju, tur bija posms, lai mēs visi pieci varētu iestāties, kad cilvēki sadosies rokās. Ceļa malā bija arī pašdarbnieki, koris un dejotāji, kuri bija sakūruši ugunskuru, dziedājām visi kopā latviešu dziesmas. Maniem bērniem toreiz bija 15, 10 un 5 gadi, bet mums ar vīru bija tā pārliecība, ka viņiem ir jāparāda šis varenais spēks, kopības sajūta. Vecākā meita bija atgriezusies no literāri radošās nometnes un tur kopā ar Vilni Purēnu, tagad daudzu vēstures grāmatu autoru, samācījusies patriotiskās dziesmas, tad mājās braucot ar māsu un brāli sniedza koncertu. Meitas bija pietiekami lielas un atceras to, ka dziedāja un bija daudz cilvēku, dēls saka, ka noteikti atmiņas izveidojušās no stāstītā. Es vairs neatceros precīzi laiku, cikos visi sadevās rokās, bet tā jau bija krietna pēcpusdiena. Vēl atceros, ka skanēja arī radio, kur žurnālisti informēja kā veidojas "dzīvais" Baltijas ceļš. Pēc tam cilvēki vēl laiciņu uzkavējās pie ugunskura, padziedāja un devās katrs uz savām mājām.”
Katrs mēs pēc Gaŗezera šogad devāmies uz savām mājām, kā toreiz mēs ASV, tā Latvijā. Attālumi nav vairs tie paši. Ģeogrāfiski nekas jau nav mainījies, bet kaut kā tagad mūsu rokas neliekas par īsām, lai kopā sadotos pateicības lūgšanā, jo toreiz Dieva auss nebija aizkritusi! Viņš uzklausīja pa pasaules izkaisīto trīs tautu ilgas un lūgšanas piepildījās. Pirms 30 gadiem trīs tautas negribēja, nē, liekas, tās pat nevarēja vairs baiļoties! Un tieši Molotova-Ribentropa pakta 50. gada dienā! Pateicos skolotājai Inai Šulcei un katram trīs tautu brālim un māsai, par viņu drosmi! Pateicos Dievam ka raugoties nākotnē, arvien to darām roku rokā sadodoties, lūdzot, strādājot, kopā kalpojot, lai Dievs vēl arvien svētītu šīs trīs Baltijas valstis!
Publicēts 23|08|2019
Arhibīskape
+ Lauma
Garezera vasaras vidusskola godina Baltijas ceļa 30
Latviešu centrs "Gaŗezers" atrodās Mičiganas pavalstī, ASV vidienē. Tās paspārnē ir Gaŗezera vasaras vidusskola, kā arī bērnu dārzs, bērnu nometne un sagatavošanas skola. Šī ir vieta, kurā latviešu diaspora godina, sargā un nodod mantojumā tautas kultūru un tās tradīcijas.
[...]Gaŗezera vasaras vidusskolas (GVV) teritorijā ir izveidota 32 m (107 pēdu) liela Latvijas valsts kontūrkarte Pētersona sporta laukumā. Tā ik gadu tiek izmantota vēstures un ģeogrāfijas stundās.
Šī gada 27.jūlijā, visa GVV saime pulcējās, lai godinātu Baltijas ceļa 30.gada dienu. Tika uzņemtas kopīgas fotogrāfijas, kurās GVV skolēni sastājas plecu pie pleca, atdarinot Latvijas robežlīniju, un simboliski sadevās roku rokā, atveidojot Baltijas ceļu ķēdi no Tallinas līdz Viļņai caur Latviju. Pasākumā šādi godināja vairāk kā miljonu baltiešu, kas pirms 30 gadiem drosmīgi iestājās par neatkarības atjaunošanu un okupācijas likvidēšanu.
Skolas saime bija gandarīta, ka Latvijas Izglītības ministre Ilga Šuplinska un Latvijas vēstniecības ASV vadītāja vietnieks Juris Pēkalis arī piedalījās kopējā fotogrāfijā. GVV direktore Sandra Kronīte Sīpola ir sevišķi pateicīga par līdzdalību visiem, kas kuplināja šo īpašo notikumu.
Garezerā,
2019.gada 28. jūlijā
Publicēts 29|07|2019
Artis Inka
PAZIŅOJUMS